Dalībnieki apbalvoti!

Skatīt apbalvojumus: https://vestulegastram.wordpress.com/apbalvojumi/

Laikā, kad visa pasaule posās teju jau sajūtamajiem Ziemassvētkiem, 2011.gada 20.decembrī, Rīgā, Eiropas mājā, notika kāds pasākums, kas bija dažādu organizāciju ilgākas sadarbības rezultāts. 2011.gada sākumā, pēc ilggadēja Jaunatnes nozares darboņa Imanta Baloža ierosinājuma, „Daugavas Vanagi” izsludināja literāru konkursu skolu un studējošai jaunatnei – „Vēstule Gunāram Astram”. Konkursa nolikums paredzēja, ka iesūtīto darbu autori tiks dalīti trīs grupās – Latvijas studējošā jaunatne, Latvijas skolu jaunieši un ārpus Latvijas dzīvojošie jaunieši. Tāpat nolikums noteica šī konkursa darbu formātu – jau pats konkursa nosaukums izteic, ka iesniedzamas tieši vēstules.

Literārā konkursa galvenais organizators bija „Daugavas Vanagi”, bet atbalstītāju – krietni vairāk. Savu palīdzību konkursa un noslēguma pasākuma sarīkošanā sniedza Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Valsts arhīvs un Valsts izglītības satura centrs, bet divas speciālbalvas pasniedza Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere.

Pavisam konkursam tika iesūtīti 64 darbi, kuri tika nodoti kompetentas žūrijas vērtējumam. Žūrijā piedalījās Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, DV CV Jaunatnes nozares vadītāja Ilze Jozēna, Latvijas Valsts arhīva pārstāve Inese Kalniņa, Inguna Role no Okupācijas muzeja, PBLA pārstāvniecības Latvijā vadītājs Jānis Andersons un Daugavas Vanagu Latvijā pārstāve, filoloģe Agnese Ziemele. Tik plašs žūrijas komisijas sastāvs nodrošināja vērtējuma objektivitāti, kā arī vērtējumu no katra žūrijas locekļa profesionālajām pozīcijām.

Žūrijas komisijas vadītāja Ilze Jozēna:

— Esam ļoti priecīgi, ka jaunieši interesējas par šādām tēmām, jo Gunārs Astra un viņa ieguldījums Latvijas un latviešu tautas vēsturē ir ļoti nozīmīgs arī mums – Daugavas Vanagiem. Īpaša nozīme piešķirama tam, ka skolotāji ārpus ikdienas darba atrod laiku un izrāda iniciatīvu skolēnus ievirzīt šādā domāšanas gultnē.

Turpmāk piedaloties šādos konkursos, es varētu jauniešiem ieteikt mazāk lietot gatavas klišejas un citu jau kaut kur izteiktus viedokļus, bet pieiet uzdevumiem radošāk un paust savu viedokli. Iepriecinošākie bija tie darbi, kuros varēja skaidri saredzēt pašu skolēnu priekšstatus un idejas, nevis kaut kur jau lasītā atreferējumu.

Latvijas Valsts arhīva pārstāve žūrijas komisijā Inese Kalniņa:

— Varētu ieteikt visiem jauniešiem internetā, piemēram, Vikipēdijā, pieejamo informāciju izmantot drīzāk kā ceļazīmi, nevis galveno izziņas avotu. Brīžiem, lasot konkursam iesūtīts darbus, radās iespaids, ka skolēniem ir ne tikai sarežģīti, bet pat grūti atkāpties no datora un interneta kā visvieglāk pieejamā izziņas avota, lai, piemēram, ieskatītos kādā grāmatā vai citā drukātā informācijas nesējā.

Vēl žūrijas komisijas locekles izteicās, ka būtu ļoti jauki, ja jaunieši, uzsvērdami nacionālos jautājumus kā ļoti nozīmīgus, īpaši akcentējot mūsu nacionālās identitātes pamatvērtību – latviešu valodu – pievērstu nedaudz vairāk uzmanības saviem izteiksmes līdzekļiem, cenšoties nepieļaut gramatikas, interpunkcijas un stila kļūdas. Diemžēl pēc iesūtītajiem darbiem bija iespējams secināt, ka ne visi konkursa dalībnieki labi pārzin dzimtās valodas gramatiku.

Pavisam konkursam elektroniskā formātā iesūtīti tika 64 darbi un šādu skaitu šoreiz nevar uzskatīt ne par lielu, ne neadekvāti mazu. Skumdina vienīgi studējošo un ārvalstīs dzīvojošo jauniešu aktivitātes trūkums – katrā no šīm kategorijām tika iesūtīts pa vienam darbam. Toties par aktivitāti īpaši nevarētu sūdzēties Latvijas skolēnu vidū – konkursa dalībnieku pārstāvētās skolas aptvēra teju visu Latvijas ģeogrāfiju. Jāsaka arī paldies portālam e-klase, kas sniedza ātru un ļoti noderīgu informatīvo atbalstu konkursa izziņošanā.

20.decembrī Eiropas mājā tika apbalvoti konkursa dalībnieki, kuri pēc žūrijas vērtējuma bija izcīnījuši pirmās sešas vietas skolēnu grupā, kā arī tika piešķirtas speciālbalvas. Atsevišķās grupās balvas žūrija bija piešķīrusi vienīgajai studentei un vienīgajai ārzemēs dzīvojošajai latviešu jaunietei, kas atsaucās uz aicinājumu rakstīt vēstules Gunāram Astram. Par uzvarētājiem skolēnu vidū kļuva Kristers Zariņš (Rencēnu pamatskola, skolotāja Inese Birzkope) un Emīls Trezuns (Limbažu 3.vidusskola, skolotāja Daiga Rudzīte). Otro vietu dalīja Krimuldas vidusskolas skolniece Karīna Birzgale un Anna Kiršteina no Talsu Valsts ģimnāzijas. Arī trešajā vietā ierindojās divas dalībnieces – Zane Kažus (Pļaviņu novada ģimnāzija, skolotāja Iveta Krastiņa) un Lāsma Goba (Salaspils 1.vidusskola, skolotāja Daina Tauriņa). Ceturtajā vietā divas Limbažu 3.vidusskolas skolnieces Lūcija Paucīte un Annija Leite, bet piektajā vietā Talsu valsts ģimnāzijas audzēkne Ieva Krotova. Arī sesto vietu dalīja vairākas dalībnieces – Linda Gregersone no Pļaviņu novada ģimnāzijas (skolotājas Armanda Lasmane un Iveta Krastiņa), Marija Šmite no Salaspils 1.vidusskolas, kā arī Līva Ieleja un Luīze Mīkstā no Limbažu 3.vidusskolas. Studējošo jauniešu grupā par uzvarētāju kļuva Latvijas Universitātes studente Baiba Kiršteina, bet ārvalstīs dzīvojošo latviešu jauniešu grupā – Madelēne Lauris no Kanādas. Īpašas balvas bija sarūpējusi arī Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere un tās saņēma trīs konkursa dalībnieces – Diāna Patrīcija Grosa no Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas, Inga Liepiņa un konkursa dalībniece no Kanādas – Madelēne Lauris. Sportiskas speciālbalvas abiem konkursa uzvarētājiem – puišiem – bija sarūpējis arī Daugavas Vanagu Latvijā Jaunatnes nozares vadītājs Guntis Brencāns. Pasniedzot balvas Kristeram un Emīlam, Brencāns izteicās, ka jauniešiem šobrīd ļoti svarīgi būt attīstītiem daudzpusīgi, nodarbinot ne tikai prātu, bet arī laiku pa laikam izkustoties, un tādēļ kā nelielu veicinošu prēmiju šiem jauniešiem pasniedza futbola bumbas. Speciālbalvu pasniedza arī Daugavas Vanagu Latvijā Daugavgrīvas nodaļas priekšnieks Edgars Engīzers, īpaši citu darbu vidū izceļot savas novadnieces Karīnas Birzgales darbu. Viņš ieteica visiem jauniešiem skatīties ne tikai uz priekšu, bet reizi pa reizei atskatīties arī mūsu tautas pagātnes lappusēs.

Par to, lai apbalvošanas pasākums izdotos kā iecerēts, bija parūpējies Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītājs Māris Graudiņš, kurš gan klātienē apbalvošanu nevarēja vērot, bet bija parūpējies, lai tālu ceļu mērojušajiem skolniekiem un skolotājiem būtu iespēja ieturēt gardu un sātīgu maltīti. Arī par omulīgajām telpām Eiropas mājā jāsaka paldies tieši M.Graudiņam. Lai apbalvošana neizvērstos tikai par dāvanu pasniegšanu, šo pasākumu kuplināt bija aicināti vairāki kompetenti runātāji. Kā pirmais ar nelielu atskatu vēsturē dalījās Gunāra Astras laikabiedrs Jānis Rožkalns, bet vēlāk dzirdējām gan rakstnieka Māra Ruka, gan PBLA pārstāvniecības Latvijā vadītāja Jāņa Andersona viedokļus. Domājams, sabraukušajiem skolēniem un skolotājiem iespēja dzirdēt šo cilvēku teikto bija kā vēl viens papildus apbalvojums. Eiroparlamenta deputātes Ineses Vaideres palīgs Einārs Jankovskis, pasniedzot speciālbalvas, minēja, ka jauniešiem šobrīd vēlams tvert iespējami plašāku redzesloku, lai varētu ne tikai veidot viedokli par Latvijā notiekošo, bet arī šīs problēmas analizēt globālā mērogā.

Balvās par savu paveikto darbu jaunieši saņēma gan ar datoru lietošanu saistītus piederumus – ārējos cietos diskus un ietilpīgas zibatmiņas, gan arī grāmatas. Divas no katram jaunietim un skolotājam pasniegtajām grāmatām bija ļoti īpašas – Māra Ruka „Spridzinātāji” un „21.gadsimta cilvēks. Gunārs Astra.”. Jo vērtīgākas šīs grāmatas padarīja iespēja ikvienam klātienē iepazīties un aprunāties ar pašu autoru, kā arī pasākuma gaitā iegūt viņa autogrāfu.

Kopumā izvērtējot konkursa norises gaitu un apbalvošanu, tā koordinators un DVL Jaunatnes nozares vadītājs Guntis Brencāns teica:

— Uzskatu, ka šādus konkursus vajadzētu rīkot biežāk un tas būtu tieši mūsu, Daugavas Vanagu, uzdevums. Lieliski, ka jaunieši no tik daudzām skolām atsaucās mūsu aicinājumam un piedalījās. Arī mums, konkursa rīkotājiem, šī bija lieliska pieredze, ko vajadzētu ņemt vērā arī turpmāk. Jārēķinās, ka tagad dzīvojam informācijas tehnoloģiju laikmetā, līdz ar to elektroniskais darbu iesniegšanas veids ir pats praktiskākais un tas ir arī viens no veidiem, kā varam kaut nedaudz, bet parūpēties par apkārtējo vidi – šoreiz arī žūrijas komisijas locekļi izvēlējās darbus lasīt savu datoru ekrānos, nevis izdrukāt.

Daugavas Vanagi kopš organizācijas dibināšanas 1945.gada 28.decembrī ir bijusi spēcīga organizācija, kas vienmēr piešķīrusi lielu nozīmi Latvijas un latviskuma vērtībām. Mums tas ir jāturpina, jo šobrīd ir sarežģīts laiks, kad valstu un valodu robežas lēni un nemanām izzūd. Iespējams, tas nemaz nav slikti, bet skaitliski mazai tautai tā tomēr var izrādīties nopietna problēma.

Diemžēl drīz pēc konkursa uzvarētāju apbalvošanas mūs sasniedza skumja ziņa – aizsaulē aizgājusi Gunāra Astras dzīvesbiedre Līvija Astra. Nepilnu nedēļu pēc dienas, kad pasniedzām balvas patriotiskiem jauniešiem, Līvija Astra tika guldīta zemes klēpī. Izvadīšanā piedalījās arī Daugavas Vanagu jaunatnes pārstāvji Guntis Brencāns, Laura Millere un viens no nesenāk organizācijā uzņemtajiem biedriem rakstnieks Māris Ruks. Lai godinātu aizgājējas piemiņu, Guntis un Māris uz Līvijas Astras kapa nolika greznu vainagu Latvijas karoga krāsās, ko rotāja lenta „Līvijai Astrai no Daugavas Vanagiem”.

— Laura Millere,

Daugavas Vanagu Latvijā

Daugavgrīvas nodaļas biedre

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s