Heinrihs Strods

Heinrihs Strods
20.04.1925–14.04.2012.

Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas neatkarības atgūšanas ceļš 1945-1991

Habilitēts vēstures zinātņu doktors. Latvijas Universitātes emeritēts profesors Latvijas vēsturē. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Latvijas Vēsturnieku komisijas loceklis. Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Latvijas Okupācijas muzeja Pētniecības programmas vadītājs un gadagrāmatas zinātniskais redaktors.

Herinriha Stroda 80. dzimšanas dienai veltītajā 316 lappušu garajā biobibliogrāfijā (Rīgā: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2006) citētas 1150 publikācijas kopš 1953. gada – grāmatas, brošūras, zinātniski raksti, raksti periodikā. Šis saraksts pēdējos gados ievērojami audzis. Un būtu audzis vēl.

Heinrihs Strods bija neapturams. Likās, ka viņš gribēja padarīt visu, ko no viņa prasīja teju 40 gadus aizturētā vēsturnieka misija – beidzot Latvijai un pasaulei darīt pieejamu to, kas tik ilgus gadus bija slēpts un aizliegts: padomju okupācijas varas noziegumus pret Latvijas valsti, tautu un zemi. Viņš centās paveikt visu, ko viņš bija iecerējis un iesācis, kas plūda no viņa ilgi uzkrātās zinātniskās pieredzes, apskaužamās spējas atrast arvien jaunus un vēl neapzinātus dokumentus arhīvos un nepiesātināmās vēlēšanās tos darīt pieejamus gan zinātniskajai, gan nezinātniskajai publikai.

Kad dibināja Latvijas Okupācijas muzeju, Okupācijas muzeja fonds (tagad Okupācijas muzeja biedrība) aicināja Heinrihu Strodu kļūt par Goda padomes locekli. Taču Strods neapmierinājās ar aicinājuma pieņemšanu, bet sāka aktīvi atbalstīt muzeja darbu, beidzot kļūstot par jaunveidojamās muzeja Pētniecības programmas vadītāju 1998. gadā. Ar savu parasto vērienu un enerģiju viņš formulēja Pētniecības programmas ieceres un mērķus. Viens no programmas stūrakmeņiem bija zinātniskas gadagrāmatas izdošana. Pirmā Okupācijas muzeja gadagrāmata Heinriha Stroda zinātniskajā redakcijā par 1999. gadu iznāca 2000. gadā. Gadagrāmata kļuva par ievērojamu zinātnisku publikāciju, uz kuru atsaucās daudzi vēsturnieki. Tajā bija atrodami ne tikai zinātniski raksti, bet arī liels skaits oriģināldokumentu, kurus Heinrihs Strods uzskatīja par neatsveramiem vēsturiskās informācijas pirmavotiem. Gadagrāmatā publicēja arī apskatus par muzeja darbu un jaunieguvumiem. Diemžēl finansiālās krīzes dēļ gadagrāmatas iznākšana muzejam pēc deviņiem sējumiem bija jāaptur. Muzejs bija arī spiests stipri ierobežot Pētniecības programmas darbu, bet Heinrihs Strods turpināja darboties muzejā kā nealgots pētnieks un padomdevējs līdz pat savas dzīves pēdējai nedēļai.

Daudz kas palika nepadarīts. Vēl nesen Heinrihs Strods bija uzņēmies vadīt Latvijas Vēsturnieku komisijas pētniecības grupu starptautiskās Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisijas ietvaros. Viņš bija iecerējis braukt uz Krievijas arhīviem, kurus viņš pārzināja labāk nekā daudzi citi un no kuriem viņš jau agrāk bija atvedis citu pētnieku neatklātus materiālus. Tas nu jādara citiem, un viegli tas nebūs. Bet ir gan piemērs, gan paraugs.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrība un Latvijas Okupācijas muzejs pateicas un noliec galvu cilvēka priekšā, kurš sevi burtiski ierakstījis Latvijas vēstures ievērojamāko un ražīgāko pētnieku sarakstā un kurš daļu savas nenogurdināmās enerģijas veltījis tieši Latvijas Okupācijas muzejam. Ir vēl daudz darāma priekšā.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s